“Grupas paklāja mērīšana” piemērs
Sasniedzamais rezultāts: saprotami un secīgi stāsta par savu rīcību
Caurviju prasmju grupa: kritiskās domāšanas un problēmrisināšanas caurviju prasmes.
Spēlēm ar klučiem nepieciešams jauns paklājs. Skolotājs ierosina bērniem izmērīt vecā paklāja garumu un platumu, lai varētu iegādāties pēc izmēra tikpat lielu paklāju. Rotaļnodarbībā piecgadīgam bērnam sasniedzamie rezultāti: pieņem lēmumu par nosacīto mēru, nosaka garumu ar izvēlēto nosacīto mēru, nosauc rezultātu un skaidro mērīšanas procesu (matemātikas mācību joma; kritiskā domāšana un problēmrisināšana). Kad bērni izmērījuši paklāju, skolotājs aicina skaidrot mērīšanas rezultātu un veidu, kā tas tika sasniegts. Skolotājs sarunājas ar bērnu, kurš paklāja platuma mērīšanai izvēlējies 7 klucīšus – krāsainas arkas. Skolotājs: “Cik plats ir paklājs?” Bērns: “Septiņi klucīši.” Skolotājs: “Kā tu to zini?”
Bērns: “Es saskaitīju klucīšus.” Skolotājs: “Kurus klucīšus tu saskaitīji?” Bērns: “Visus!” (Skaita: 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7.) Skolotājs: “Kā tu izdomāji, ar ko mērīsi?” Bērns: “Es saliku tās lielās arkas. Atradu daudz! Gribēju zaļos jumtiņus, bet nesanāca pilna rinda.” Skolotājs: “Re, te ir zilais jumtiņš! Kāpēc tas nederēja?” Bērns: “Tas ir īsāks.” Skolotājs: “Jā, zilais jumtiņš ir īsāks nekā zaļais jumtiņš. Pastāsti, kā tu saliki klucīšus!” Bērns: “Pirmo klucīti noliku te, stūrī, pēc tam citus rindiņā.” Skolotājs: “No tā, ko stāstīji, es sapratu, ka tu vispirms mērīji ar zaļajiem jumtiņiem, bet tev nesanāca pilna rinda. Tu meklēji vēl tikpat garus jumtiņus, bet tā kā nevarēji atrast, izvēlējies arkas. Tu liki arkas cieši citu aiz citas no paklāja malas. Es redzu, ka pēdējā arka ir pāri paklāja malai. Ja pārdevējam teiksim, ka vajag 7 klucīšus platu paklāju, tas būs platāks. Kā varētu izmērīt precīzāk?”
Metodiskais komentārs
Aprakstītajā piemērā bērni integrētā veidā apgūst un pielieto gan caurviju prasmes (kritiskā domāšana un problēmrisināšana, pašvadīta mācīšanās), gan pamatprasmes mācību jomās (matemātikas un valodu mācību jomas). Uzdevuma veikšanā bērni piedalās grupai nozīmīgas reālas situācijas risināšanā pēc pieaugušā iniciatīvas.
Bērni
- izmanto prasmi izdomāt risinājumu vienkāršai problēmai (kā izmērīt paklāju) un pieņemt lēmumu par nosacīto mēru (kritiskā domāšana un problēmrisināšana);
- mācās pamatot savu izvēli, skaidro, kādēļ izvēlējušies konkrēto nosacīto mēru (kritiskā domāšana);
- ar skolotāja atbalstu vērtē pabeigto darbu un meklē citu risinājumu, lai precīzāk izmērītu paklāju (problēmrisināšana);
- plāno savu darbību atbilstoši mērķim, uzrauga un izvērtē sava plāna sasniegšanu (pašvadīta mācīšanās).
Šajā rotaļnodarbībā bērns apgūst arī pamatprasmes matemātikas un valodu mācību jomās:
- ar nosacīto mēru nosaka garumu (matemātikas mācību joma);
- praktiskā darbībā nosauc priekšmetu skaitu desmit apjomā (matemātikas mācību joma);
- saprotami un secīgi stāsta par savu rīcību (valodu mācību joma).
Skolotāja komentārs
Aktualizēju mērīšanas nepieciešamību, radot reālu problēmsituāciju, balstoties bērnu iepriekšējā pieredzē: ar nosacīto mēru (soļiem un pēdām) mērīts attālums rotaļu laukumā no smilšu kastes līdz šķūnim un līdz grupas durvīm. Man bija iespēja novērot, kā bērni izmanto kritiskās domāšanas un problēmrisināšanas prasmes: izdomā, ar ko un kā mērīt, pieņem lēmumu par nosacīto mēru. Grupas bērni piedāvāja dažādus risinājumus, kā izmērīt paklāju: ar pēdām, kociņiem, palūgt skolotājam, lai izmēra ar lineālu. Novēroju, kā bērniem veicās ar problēmrisināšanu un lēmuma pieņemšanu. Lūdzu skaidrot savu darbību. Plānoju, kā sniegt atbalstu un virzīt mācīšanos bērniem,
- kuri patstāvīgi atrisināja mērīšanas uzdevumu, piedāvājot risināt sarežģītākas problēmas: “Kā pēc iespējas precīzāk izmērīt?”, “Kurš no mērīšanas instrumentiem precīzāks?”;
- kuri sekoja citu bērnu darbībām, aicinot izmēģināt un izvērtēt vairākus citu bērnu lietotos nosacītos mērus un izvēlēties sev pieņemamāko;
- kuri gaidīja skolotāja paraugu, mācot pieņemt lēmumu dažādās situācijās (ikdienas/mācību: dosi man labo vai kreiso roku, krāsosi ar zaļo vai zilo zīmuli, iesim uz laukumu ar lieliem vai maziem soļiem). Kopā ar bērniem modelēju lēmuma pieņemšanu un demonstrēju savu domāšanas procesu (iekšējo runu).