Sasniedzamais rezultāts: izsaka idejas savas ieceres īstenošanai un izvēlas materiālus

Janvārī skolotāja kopā ar 4 vai 5 gadus veciem bērniem sāk veidot rotaļu plānus. Bērni plānus veido no rīta, tiklīdz ieradušies pirmsskolā. Vienlaicīgi skolotāja strādā ar 3 vai 4 bērniem. Skolotāja katrā nākamajā dienā veido plānus ar citiem bērniem. Darbošanos iesāk ar diskusiju par to, ko nozīmē rotaļāties un ko nozīmē plāns un plānot. Uz lielas lapas skolotāja kopā ar bērniem veido domu karti, pierakstot bērnu izteiktās idejas. Katram bērnam ir sagatavota lapa, kurā veidot savu plānu. Lapas apakšā ir vieta datumam un bērna vārdam. Skolotāja pievērš bērnu uzmanību vārdu datums un vārds pirmajiem burtiem (D – datums, V – vārds) un izlasa rakstīto. Katrs bērns ieraksta savu vārdu tam paredzētajā daļā, skolotāja ieraksta datumu. Pēc tam skolotāja atgādina, ka šis plāns ir domāts, lai bērni izplānotu, kā rotaļāties. Bērni kopā pārrunā, kādas ir viņu iespējas, ko katrā telpas daļā var darīt. Katru reizi, kad bērni veido plānus, viņi skolotājai vispirms izstāsta, kurā telpas daļā viņi rotaļāsies un kurus materiālus izmantos. Pēc tam bērni uzzīmē plānu, atspoguļojot, ko viņi plāno darīt. Kad plāni uzzīmēti, viņi par tiem izstāsta skolotājam, viņa uzdod papildu jautājumus. Piemērs. Ja bērns uzzīmējis, ka darbosies ar klučiem, skolotājs jautā par kluču skaitu, izmēriem un formām. Ja bērns uzzīmējis, ka ceps picu, skolotājs jautā, no kādām sastāvdaļām veidos picu. Skolotājs pieraksta, ko bērni saka. Pavasarī, kad daži bērni jau sāk rakstīt, viņi paši pieraksta plānā atsevišķus vārdus vai teikumus. Pēc tam, kad rotaļāšanās laiks tuvojas beigām, skolotājs kopā ar bērniem secina, ko no plānotā izdevās un ko neizdevās paveikt. Pārrunā, kāpēc kaut kas neizdevās un ko varētu mainīt nākamajā reizē.

Metodiskais komentārs

Bērnam sasniedzamais rezultāts caurviju prasmes attīstīšanai: bērns plāno darbības, lai īstenotu savas ieceres.

Aprakstītajā piemērā bērns 

• mācās apzināties savas darbības mērķi: izvēlēties, ar ko rotaļāsies; kurus materiālus izmantos un ko vēlas paveikt; 
• mācās plānot darbības, lai īstenotu savas ieceres: plānot, cik daudz un kuri materiāli būs nepieciešami un kā tos izmantot; 
• saprot, ka, īstenojot un uzraugot savu darbību, plāns var mainīties, jo iecerēto var mainīt kaut kas neparedzēts; •
• mācās izvērtēt paveikto, lepojas par padarīto un izvērtē grūtības; 
• pēc skolotāja rosinājuma ir gatavs izmēģināt jaunas darbības, redzot to saistību ar paša interesēm. 

• Izsaka idejas savas ieceres īstenošanai un izvēlas materiālus (tehnoloģiju mācību joma). 
• Nosauc objekta atrašanās vietu telpā, lietojot jēdzienus virs, zem, pie, aiz, blakus (matemātikas mācību joma).

Skolotāju komentārs 

 Manā grupā bija vairāki bērni, kuri darbojās tikai ar klučiem un kurus bija grūti iesaistīt citās mācību rotaļdarbībās. Mērķtiecīgi domāju par to, kā panākt, lai viņi vēlētos arī zīmēt un mēģinātu rakstīt, mācītos skaitīt. Apzinājos, ka man mācību rotaļdarbības jāpiesaista bērnu interesēm, bet nezināju, kā to izdarīt. Reiz, satiekoties ar skolotājiem no citas pirmsskolas, runājām par to, ka bērniem ir svarīgi iemācīties darboties, lai sasniegtu konkrētu mērķi, kā arī izvērtēt paveikto. Šīs sarunas rezultātā man radās doma, ka bērni varētu apzināti plānot, ko un kā viņi darīs, šo plānu dokumentēt un pēc tam izmantot, lai izvērtētu paveikto. 

Pirmos plānus veidoju kopā ar diviem bērniem. Pēc tam, kad gan es, gan bērni bijām vingrinājušies veidot rotaļdarbību plānus, strādāju vienlaicīgi ar 3 vai 4 bērniem, lai varētu ar katru bērnu pārrunāt viņa plānu. Sākotnēji es paredzēju šādus plānus veidot tikai ar saviem celtniekiem – bērniem, kuri neiesaistījās citās nodarbībās. Mūsu darbošanos ievēroja arī citi bērni, viņiem radās interese, pakāpeniski visi sāka veidot savu rotaļdarbību plānus. Es ierosināju šādus plānus veidot reizi divās nedēļās, bet bērni tā aizrāvās, ka paši sāka zīmēt savus plānus gandrīz katru dienu. Es pierakstīju, ar kuriem bērniem esmu kopā veidojusi plānus un tos pārrunājusi, lai mēneša laikā visu bērnu plāniem veltītu līdzvērtīgu uzmanību un atbilstoši bērna mācību vajadzībām rosinātu papildināt plānu ar pierakstītiem skaitļiem, burtiem vai vārdiem. Šo laiku izmantoju arī, lai pārrunātu ar bērnu viņa mīļākās rotaļdarbības un rosinātu izmēģināt kaut ko jaunu. Pirmajā mēnesī mēs tikai veidojām plānus, bet tos vēl neizmantojām paveiktā izvērtēšanai, lai gan es biju ieplānojusi to darīt. Plānu veidošana aizņēma diezgan ilgu laiku, tāpēc bērniem atlika mazāk laika plāna īstenošanai. Protams, vairumā gadījumu paveiktais tikai daļēji atbilda plānotajam. Pēc mēneša, kad bērni jau bija iepraktizējušies plānu veidošanā, sākām tos izmantot, lai salīdzinātu īstenoto rotaļdarbību ar plānoto. Piemērs. Salīdzinājām uzbūvēto celtni ar plānā uzzīmēto, salīdzinājām izmantoto kluču skaitu, lielumu un formu ar plānoto. Uzsākot darboties, mēs kopā ar bērniem secinājām, ka ne vienmēr uzrakstītais plāns precīzi atbildīs dzīvē īstenotajam; dažkārt ieplānoto nav iespējams realizēt, kā iecerēts. Man bija svarīgi, lai bērni nejustos slikti par to, ka nav sekojuši savam plānam. Viņi sastapās ar situāciju: dzīvē plāni tiek mainīti vai tos nepieciešams mainīt noteiktu iemeslu dēļ, un vingrinājās saglabāt mieru. Vairākkārt izvērtējot plānus, bērni sāka nopietnāk pārdomāt, ko viņi tiešām var uzbūvēt vai izveidot.